Gadā reprezentatīvā pētījumā 33 105 pieaugušo ( vecumā no 51.7 ± 12.1 gadi; 45.8 % vīriešu ), tika mērīts psiholoģisko ciešanu līmenis, izmantojot 12 - gradācijua General Health Questionnaire un monitorēts asinsspiediens, slimības vēstures dati, hipertensijas diagnozes un zāļu izmantošanu.
Informētība par hipertensiju tika apstiprināta ar ārsta diagnozi vai hipotensīvo līdzekļu izmantošanu pie hipertensijas klīnikā asinsspiedienam esot sistoliskais / diastoliskais asinsspiediens ≥ 140/90 mm Hg.
Salīdzinājumā ar normatensīviem dalībniekiem, paaugstināts risks psiholoģiskām ciešanām tika novērots.
Hipotensīvās zāles bija saistītas arī ar psiholoģisku stresu, lai gan tas neizskaidro lielāku risku stresam, kas tiek novērots pie paaugstināta asinsspiediena.
Mēs novērojam vāju līklīnijas asociāciju starp sistolisko asinsspiedienu un ciešanām, kas liecinātu, ka psiholoģiskās grūtībās esošiem pētījuma dalībniekiem biežāk ir zems vai ļoti paaugstināts asinsspiediens.
Šie rezultāti liecina, ka kā hipertensīvi marķētās personas nevis ar paaugstinātu asinsspiedienu marķētās personas korelācijā ar stresu vai citiem psiholoģiskiem neatbilstošiem stāvokļiem ir pareizāks uzskats.
