Ir pretrunīgi pierādījumi par sekojošu asociāciju hipertensija un psiholoģiskais stress , piemēram, trauksme un depresijas simptomi. Šī korelācija var būt dēļ tāka to izraisa depresijas ārstēšanas vai stresa menedžmenta medikamenti. Pētījumā piedalījās vispārējās prakses ārsti un psihologs.
Gadā
reprezentatīvā pētījumā 33 105 pieaugušo ( vecumā no 51.7 ± 12.1 gadi;
45.8 % vīriešu ), tika mērīts psiholoģisko ciešanu līmenis, izmantojot
12 - gradācijua General Health Questionnaire un monitorēts asinsspiediens, slimības vēstures dati, hipertensijas diagnozes un zāļu izmantošanu.
Informētība
par hipertensiju tika apstiprināta ar ārsta diagnozi vai hipotensīvo
līdzekļu izmantošanu pie hipertensijas klīnikā asinsspiedienam esot sistoliskais / diastoliskais
asinsspiediens ≥ 140/90 mm Hg.
Salīdzinājumā
ar normatensīviem dalībniekiem, paaugstināts risks psiholoģiskām ciešanām tika novērots.
Hipotensīvās zāles bija saistītas arī ar psiholoģisku stresu, lai
gan tas neizskaidro lielāku risku stresam, kas tiek novērots pie paaugstināta
asinsspiediena.
Mēs
novērojam vāju līklīnijas asociāciju starp sistolisko asinsspiedienu un
ciešanām, kas liecinātu, ka psiholoģiskās grūtībās esošiem pētījuma dalībniekiem biežāk ir zems vai
ļoti paaugstināts asinsspiediens.
Šie
rezultāti liecina, ka kā hipertensīvi marķētās personas nevis ar
paaugstinātu asinsspiedienu marķētās personas korelācijā ar stresu vai citiem psiholoģiskiem neatbilstošiem stāvokļiem ir pareizāks uzskats.